Bērniņa piedzimšana

Man zīlīte pavēstīja

Man zīlīte pavēstīja-
Jauni radi piedzimuši.
Es būšieti apraudzīti-
Vai brālīši vai māsiņas.

Čuči, guli, mazs bērniņš,
Šūpulīša dibenā;
Nedeldē linu virves,
Nemodini māmulīti.

Vecmāmiņa mazdēlu auklēja,
Mazmeitiņu atskrejam gaidīja.
Dieviņš nodomu mainīja
Un atkal mazdēlu raidīja.

Kā balta puķe bērns ir uzziedējis,
Lai kādreiz dzīvē spētu tālu iet.
No nedienām, no salta dzīves vēja –
Šo mazo dvēselīti sargājiet!

Lai prieks un laime,
Ši dienā nozīmīgajā.
Lai bērniņš top mīlēts un gaidīts,
Šai dienā.
(L.Krūmiņa)

Cik nevēlami bērni aug!
Vai arī mēs tā augam?
Vel nav ne gadiņš pagājis,
No ratiņiem kāpj laukā.

Vēl tīktos mazo brēkuli
Uz rokām paucināt,
Bet viņš jau pats grib kājām iet,
Viņš pats grib visu zināt.

Un it nekas nav atgriežams,
Viss rit un rit uz priekšu,
Māt, paskaties-tavs mazulis
Jau smeļ ar pilnu riekšu.

No smiekliem smeļ, no asarām,
No sūras dzīves dziras,
Jau sakarsis un aizelsies,
No dienas dienā iras…

Lai aug mazais puisēniņš
Tā kā stalts ozoliņš;
Paaugsies, tad būs viņš
Meitām siržu lauzējiņš.

Saulītei ir tāda vara,
Ka tā visu dzīvu dara –
Kokiem, ziediem palīdz plaukt,
Mazam bērnam lielam augt!

test