Draudzības

Ne jau visi tie ir draugi,
Kas tik silti roku spiež.
Draugs ir tas, kas grūtā brīdī
Līdz ar Tevi sāpes cieš.

Lai zem Tava loga,
Vienmēr roza rozes zied,
Un zem Tavām roza rozēm
zalja varde dzied!

Atceries, kad skolā gājām,
Formuliņas nezinājām,
Kad pēc stundām palikām,
Tad pa logu izlēcām!

Draudzēsimies abi mēs,
Tā kā kaķi skriesim mēs,
Visi trauki mums tur plīsīs,
Ta ka visa māja bruks.

Aizaug ceļi ar garu zāli,
Uzsnieg sniegs un nokūst tas.
Aiziet draugs no drauga tālu,
Paliek tikai atmiņas.

Pasmaidi, lai skumjas zūd,
Pasmaidi, lai īgnums rimst,
Pasmaidot tu jutīsi laimi,
Pasmaidot pat draudzība dzimst!

…Tik viegli ir atrunāties,
ka laika jau nepietiek
ka nedrīkst ne brīdi stāties
tikai tā tālu tiek
tā brucam viens otram garām
jo baidāmies nokavēt
bet kamēr vien darbus darām
draugus var pazaudēt…

Ne vien tad, kad sirds lūzt no sāpēm,
Vajag kādu, kas glāstīs un sauks.
Reizēm arī, kad cilvēks grib klusēt,
Ļoti ir vajadzīgs draugs.

Lai tev jauki, labi klājas
Katru dzīves brītiņu,
Un lai sirdī saglabājas
Tev no manis atmiņas.

Ir svarīgi notvert to mirkli,
Kad skaņa par mūziku top,
Un galvenais notvert to mirkli,
Kad cilvēks par draugu top!

Nebūtu cilvēku nebūtu dzīves
Nebūtu dzīves nebūtu draudzības
Nebūtu draudzības nebūtu prieka
Ja nav prieka nav jēgas dzīvot!!

Kad vējš uz vakariem pūtīs
Un rožu pumpuri plauks
Pie Tevis daudz sveicienu sūtīs
Tavs bijušais jaunības draugs!