Cik nevēlami bērni aug!

Cik nevēlami bērni aug!
Vai arī mēs tā augam?
Vel nav ne gadiņš pagājis,
No ratiņiem kāpj laukā.

Vēl tīktos mazo brēkuli
Uz rokām paucināt,
Bet viņš jau pats grib kājām iet,
Viņš pats grib visu zināt.

Un it nekas nav atgriežams,
Viss rit un rit uz priekšu,
Māt, paskaties-tavs mazulis
Jau smeļ ar pilnu riekšu.

No smiekliem smeļ, no asarām,
No sūras dzīves dziras,
Jau sakarsis un aizelsies,
No dienas dienā iras…

Ai, gadi, gadi, jūs dievi un velni,

Ai, gadigadi, jūs dievi un velni,
Un tomēr piedzimt un dzīvot ir prieks,-
Ja mākoņi uzbrūk darva un pelni,
Lai lietus mirdz zeltā un sudrabā sniegs.

Būt vienmēr veselai un jaunai

Būt vienmēr veselai un jaunai,
Un just, ka spēks pār malām iet,
Aiz spēka pārpilnības raudāt,
Aiz spēka pārpilnības smiet.
Zvaigznes izdejot no grīdas,
No griestiem sauli izdziedāt.
Un magonīšu gultu taisīt,
Un rožu paladziņu klāt.
No rītiem pamosties aiz laimes,
ar basām kājām dārzā skriet.
Būt vienmēr veselai un jaunai,
Kad pašas sirds Tev zied!

Paveikt nepaveicamo

Paveikt nepaveicamo,
Saglabāt neiespējamo,
Par spīti ikdienišķībai –
Izplaucēt brīnumu dzīvē,
Par spīti grūtumam –
Laimīgiem būt!
/L. Brīdaka/

Es gribu pacelt acis un klusi pateikties

Es gribu pacelt acis un klusi pateikties,
Par šo skaisto dienu, ko dāvājis man Dievs
Un solijumu siltu es gribu viņam dot.
Ar tīru skaidru sirdi šo dienu nodzīvot.

Raudzīties drošu skatu

Raudzīties drošu skatu,
Paturēt siltumu smaidā,
Nosargāt laimi sirdī,
Gribēt mazliet vairāk par gribu,
Starot mazliet tālāk par staru,
Mīlēt ar mīlestību.
(M. Laukmane)

Lai tev laime

Lai tev laime,
Lai tev prieks,
Un lai rītos,
Nenāk miegs!

test