Balts sniedziņš snieg uz skujiņām

Balts sniedziņš snieg uz skujiņām,
Un, maigi dziedot, pulkstens skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis,
Un sirds tā laimīgi pukst man.

Man ir, it kā kad paceltos
Gars augstumos, kur debess telts
Ir pulcējusi eņģeļus,
Kur āres spīd kā spožais zelts.

Es saprotu, es sajūtu,
Ka šeit uz zemes spodrība –
Tas augstākais, ko mums var dot,
Un skaidram būt ir godība.

Ai, māmiņa, cik laba tu,
Tu mani baltu mazgāji,
No acīm skūpstot asaras,
Man svētku drānas uztērpi.

Ai, māmiņa, vai mūžīgi
Es varēšu tāds skaidr(i)s būt,
Jeb vai būs likten\s nolēmis
Man citādam virs zemes kļūt?

Balts sniedziņš snieg uz skujiņam,
Un, maigi dziedot, pulksten\s skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis,
Un sirds pukst aplaimota man.
/J.Poruks/

Ai, māmulīt, māmiņ, par ceriņa zaru

Ai, māmulīt, māmiņ, par ceriņa zaru
Es gribētu šorīt pie loga tev plaukt
Kļūt vēlētos ļoti par saullēkta staru,
Kas pirmais pie tevis jo agri grib nākt
Varbūt pat vēl labāk,
Ja šorīt es būtu
Par dziedoni cīruli pārvērties jau
Tad skaistākās dziesmas
Tu, māmiņ, sev gūtu,
Kas teiktu bez vārdiem – Cik laba Tu man.

Māmiņ šodien tava diena 

Māmiņ šodien tava diena
Nestrādā un atpūties
Vēlam mēs tev tikai labu
Sveicam tevi šodien dikti
Prieku, laimi mātes dienā

Balta mana māmuliņa

Balta mana māmuliņa
Balti mani audzinai
Pati sevi netaupija
Balti mani audzinot

Es savai māmiņai

Es savai māmiņai
Magonīšu vietu taisu;
Magonīšu vietu taisu,
Rožu klāju paladziņu.

Mēs mīļi un labi šai dienā

Mēs mīļi un labi šai dienā,
Bet pārejās? Tā nekas,
Un tad – tad man prātā ienāk,
Svētkos vien būt labam par maz.

Māmiņ, Lielā apziņā

Māmiņ, Lielā apziņā
Paldies vārdu pelnīji,
Toreiz, jaukā dieniņā-
Dzīvību man dāvāji.

test