Ir vārdi ko teikt

Ir vārdi ko teikt,
Ir saullēkts ko sveikt,
Ar aukstām lūpām saki to,
Ar siltām plaukstām gaidi to,
Lai arī cik skaļa tev balss,
Vienmēr tevi apskaus klusums kluss,
Vienmēr būs uz ko atskatīties,
Un es, kura acīs apmaldīties,
Mīlēt un pēc labāka tiekties,
Novēlu tev
ar pagātni nesatikties.

Ja zinātu kā tevi mīlu es

Ja zinātu kā tevi mīlu es
Tad sēdētu uz papardes
Un skūpstītos pa īstam
Kaut arī abi līstam

Un pēkšņi zibens papardītē sper
Un arī tava sirds jau mīlestību tver
Kaut arī nemīli tu mani
Skan lielie baznīciņas zvani

Pēc gadiem pieciem kopā mēs
Lūk atkal sēžam papardēs
Jau piecus gadus laulāti
Un skaudēju mēs vajāti

Gints Gorbacevics

Sieviete — tu esi trausla puķe

Sieviete — tu esi trausla puķe,
Kuru mīlestības reibons šūpo
Smaržīgos un siltos tumšos viļņos,
Galvā mirdzinājot zelta kroni.
Sieviete – tu skaistākā starp puķēm —

Tava zieda kausā ģifts un medus,
Un pat eņģelim, kas sniedzas dzert to,
Dziļi ceļos vajadzētu pakrist,
Gaišo pieri trīs reiz pīšļus skarot,
Sieviete — tu esi skaistākā starp puķēm!
/Fricis Bārda/