Nesaki nekā – paklusē

Nesaki nekā – paklusē,
Ir tik labi, ka esi šai pasaulē.
Ar tevi ir viegli solī iet,
Ar tevi var skumt un ar tevi var smiet.
Ar tevi prieki divkārši,
Bet bēda, kaut liela, tik pusbēda.
Nesaki nekā – paklusē,
Ir tik labi, ka esi šai pasaulē.

Ja zinātu kā tevi mīlu es

Ja zinātu kā tevi mīlu es
Tad sēdētu uz papardes
Un skūpstītos pa īstam
Kaut arī abi līstam

Un pēkšņi zibens papardītē sper
Un arī tava sirds jau mīlestību tver
Kaut arī nemīli tu mani
Skan lielie baznīciņas zvani

Pēc gadiem pieciem kopā mēs
Lūk atkal sēžam papardēs
Jau piecus gadus laulāti
Un skaudēju mēs vajāti

Gints Gorbacevics

No viena acu skata

No viena acu skata
Tik viegli kļuva man!
No viena mīļa vārda
Viss tālums dzidri skan.
Nekas vairs nav par grūtu,
Es zemi aizmirsis.
Pie pleciem spārnus jūtu
Un skūpstu debesis.
/J. Ziemeļnieks/

Pieminēt labo un jauko

Pieminēt labo un jauko
Ziemassvētki mums liek;
Zvaigžņu lukturi laukā,
Egles – svecīšu prieks.

Ziemas saulgriežu dzīlēs
Gaismas sēkliņas dīgst, –
Gādāsim mīlestībā,
Lai viņas neiznīkst.

Tais dienās, kad ar tevi nesatiekos

Tais dienās, kad ar tevi nesatiekos,
Nekur nav miera man,
Un sirds tad neatplaukst nekādos priekos,
Kā iesists zvaniņš skan.
Tās dienas, kad ar tevi nesatiekos,
Nekur man saules nav;
Kā izstīdzējis stāds es sevim liekos,
Kas tumsā nomests stāv.
/E. Zālīte/