Daba jauka, daba skaista

Daba jauka, daba skaista,
Katrā kokā dzenis kaļ.
Iznāk sūds no dirsas laukā
Un vairs nelien atpakaļ.

Viktors

Mežā pežā ugunsgrēks

Mežā pežā ugunsgrēks
Septiņ pipmju karaspēks
Meitas bļauj nu ir gals
Pimpis stāv kā lielgabals.

Lieldienas ir vienmēr jauki.

Lieldienas ir vienmēr jauki.
Žēl ka pēc svētkiem ir jāmazgā trauki.
Pēc tam galva sāp un griežas.
Sūds pa dirsu ārā spiežas.

Kaķīts mans, kakjiits mans

Kaķīts mans, kakjiits mans
Melns bez baltaam kjepinjaam
Acu nav, ausu nav
Vairs nekad vinjsh neteiks ‘njau’
Astes nav, pulsa nav
Vinjsh ir saacis smirdeet jau!

Zibens spēra kūtī

Zibens spēra kūtī
Govis sāka pļūtīt
Zirgi sāka bubināt
Vecais dirsu šļubināt.

Divpakaļu parazīts

Divpakaļu parazīts
Apkārtējo nepazīts,
Visu acīs sūdos mīts
Zīmējās kā baltais krīts!

Ja dzeram, tad pa īstam

Ja dzeram, tad pa īstam,
Ja krītam, tad līdz rītam
Un rītu pohas lāpam,
Un tā ik katru rītu.

Ja tu gribi naudu daudz

Ja tu gribi naudu daudz,
Tad tev jādzer šņabis daudz.
Ja tu gribi lai tu audz,
Jādzer maz un jāpiš daudz!