Tēt, Tu man iedevi spārnus

Tēt, Tu man iedevi spārnus,
Māt, Tu man iemācīji lidot,
Lai visaugstākos kalnos,
Es varētu aizspārnot…..

Lai tur meklētu sapņus
Kas debesis piepildīt māk,
Kas visus lietainos mākoņus
No manis prom aizgaiņā…

Sapņus meklējot, mani satika
Baltākā mīlestība,
Tā – kalna virsotne augstākā,
Un tikai man, tikai man lemta.

Un vēl vairāk sajūtu spārnus,
Tālu un ilgi es vēlos lidot,
Bet tikai ar savu mīlestību.
Bez tās es vairs nespēju dzīvot…

Paldies, tēt, ka devi man spārnus.
Paldies, māt, ka mācīji lidot….

Paldies Tev māt, par tavām mīļām rokām,

Paldies Tev māt, par tavām mīļām rokām,
Par silto pagalvi, ko Tu man klāji.
Paldies Tev tēt, par tavām stiprām rokām,
Par vārdiem labajiem ar kuriem modināji.
Par Tavu smaidu, Tavu glāstu
Par sauli, ko es ceļā saticis,
Par visu savu dzīves stāstu
Tev šodien pateicamies
TĒVS UN MĀT!

Paldies saku tētiņam

Paldies saku tētiņam
Par gudro padomiņu
Aizejot tautiņās
man netrūka padomiņa….

Ļauj gaismas straumei

Ļauj gaismas straumei
Sirdij tecēt cauri,
Tam brīnumam,
ko jauna diena nes,
No mīlestības silto
Vārdu auras,
Lai atkal sasilst
Tava, tēti, dvēselit!

test