Valentīndiena

Apsveikumi Valentīndienā ir svētki, kas tiek svinēti 14. februārī katru gadu. Tā ir diena, kurā cilvēki visā pasaulē izrāda savu mīlestību, izsakot savas jūtas pret saviem partneriem, draugiem vai ģimenes locekļiem.

Valentīndienas tradīcijas ietver dāvanu apmaiņu, romantiskus pasākumus un īpašu uzmanību viens otram. Daži populāri dāvanu varianti ir ziedi, šokolāde, kartiņas ar personiskiem vēlējumiem vai rokām darinātas dāvanas.

Šīs dienas izcelsme ir saistīta ar Svēto Valentīnu, par kura dzīvi ir vairākas leģendas. Viena no tām ir saistīta ar Romas impērijas laiku, kurā Valentīns pats atbalstīja laulības, lai jaunieši varētu apprecēties, neskatoties uz imperatora Klaudija II aizliegumu, kurš domāja, ka nekad neprecēti vīrieši ir labāki karavīri.

Tavi apskāvieni ir mans apģērbs

pēc

Tavi apskāvieni ir mans apģērbs,
Tavi skūpsti ir visa dzīve mana,
Tavs acu skatiens – mana apskaidrība,
Mūsu mīlēšanās – mana nevainība…

Tavas uzrauktās uzacis – mans smaids,
Tavas vaigu bedrītes – mana simpātija,
Tavas stiprās rokas – mana drošība,
Tu vienīgais un īstais – mana mūža mīlestība…

Par naudu var nopirkt māju, bet ne mājas.

pēc

Par naudu var nopirkt māju, bet ne mājas.
Var nopirkt gultu, bet ne miegu.
Var nopirkt pulksteni, bet ne laiku.
Pat var nopirkt grāmatu, bet ne zināšanas.
Par naudu var nopirkt amatu, bet ne cieņu.
Par to var nopirkt seksu, bet ne mīlestību.
…un vēl ir milzums lietu, kuras nav iespējams nopirkt.

PAR NAUDU NEVAR NOPIRKT LAIMI. Un dzīvesprieku arī nevar nopirkt. Visskaistākais un labākais ir tīra  un nesamākslota iekšējā pasaule, kuru mēs viens otram nepiespiesti atklājam un dāvājam. Vai tas nav jauki?! Un vai tad tā nav laime?! Nu mīlu Tevi, Mīļumiņ manu.

Cik labi, ar tevi var neizlikties

pēc

Cik labi, ar tevi var neizlikties,
Es tikai ar tevi gribu tikties,
Es gribu, lai tikai tu manī skaties, –
Kad tu manī skaties, es esmu patiess.

Kad tu manī skaties, es esmu patiess,
Mūsu dzīvē vēl simtiem vilcienu aties
Un tūkstošiem jūdžu būs jāiet vēl kājām
Un varbūt bez ūdens, bez sāls un bez mājām.

Bez ceļa, bez ūdens, bez sāls un bez mājām
Man liekas, mēs tūkstošiem jūdžu jau gājām.
Tavs skatiens bij traks, un tavs skatiens bij prātīgs,
Tavs augums kā rudzu maize bij sātīgs.

Tavs augums kā rudzu maize ir sātīgs,
Ta zeme, ko min tavas kājas, man patiks,
Pat sviedriem un asinīm saindēta
Tā zeme, ko min tavas kājas, būs svēta.

Šī zeme, ko min tavas kājas būs svēta.
Balti ķirši un sarkanas rozes zied sētā.
Kā laiku un telpu, un bezgalību
Es tevi gribu.
/Imants Ziedonis/

Jau tik daudz kopīgu mirkļu

pēc

Jau tik daudz kopīgu mirkļu,
Dāvājam viens otram.
Vēl tik daudz ko gribas pateikt,
Tik daudz ko gribas sniegt,
Sagādāt prieku viens otram,
Būt kopā vienam ar otru
Un izbaudīt to, kas ir dots,
Dots pats skaistakais
Mīlēt vienam otru.