Lieldienu Apsveikumi, lieldienu pantiÅi, Lieldienu novÄlÄjumi, Lieldienu dzejoļi, Lieldienu sveicieni.
ZaÄ·Ä«ts aiziet Äiku-Äaku
Svilpodams pa meža taku!
Tas groziÅÄ nes lielu prieku,
IzdalÄ«dams to kÄ nieku!
Elīna Vennere
GlabÄsim Lieldienu saulÄ«ti sirdÄ«s,
GlabÄsim Lieldienu prieku arvien,
Lai pazÅ«d tumsa, kas dvÄseles tirdÄ«.
Lieldienu saule lai atspīd arvien.
Gailim Å”orÄ«t bÄdÄ«gs prÄts,
NestrÄdÄ Å”im aparÄts.
VistiÅas tik saldi smej,
ZaÄ·i Å”odien olas dÄj!
No zemes spraucas ziediÅÅ” mazs
Pret salnÄm liels tam spÄ«ts.
Tver skopos saules starus tas
Grib uzplaukt Lieldienu rÄ«tÄ!
ZaÄ·is raibo vistu pļaukÄ,
Ka tÄ olu nedÄj laukÄ.
Tupi pats un acis boli,
Nevis visiem olas soli.
CÄrtiet, brÄļi, oÅ”a kÄrti,
VÄ«tÄjiet saulÄ«tÄ:
Kad atnÄks Liela diena,
Pakariet Ŕūpolītes.
Augstu Ŕūpoties,
TÄlu lÅ«koties,
Olu grozÄ ievelties
Un no sirds tÄs pieÄsties
Vistas dÄrzÄ acis bola,
Kur pazudusi ola?
ZaÄ·is maitÄ labo omu,
Lec ar lielu olu somu.
Sniegi sniga, putinÄja
ZaÄ·iem, olas kutinÄja.
Gan bij zilas, gan bij raibas.
SniegÄ vienmÄr turas svaigas!
Kad pÅ«poli izsprÄguÅ”i un
Kurmji alÄs sten aiz laimes,
KlÄt Lieldienas!
Lai enerģijas pietiek visam gadam!
Kas to Lieldienu
IeŔūpoja,
Tam auga liniÅi,
Tam kaÅepÄ«tes.
ZaÄ·Ä«tis aiziet ciku ā caku
Svilpodams pa meža taku!
Tas groziÅÄ nes lielu prieku,
IzdalÄ«dams to kÄ nieku.
Augstu, augstu Ŕūpoties,
TÄlu, tÄlu lÅ«koties,
Olu grozÄ ievelties,
Un no sirds priecÄties!
UztraukumÄ vistas klukst,
SirsniÅas tÄm strauji pukst,
PiedÄta ir pilna kÅ«ts,
Gailim izriesusies krūts.
Priecīgas Lieldienas.
Zaķim Ŕodien liela diena,
olas jÄstiepj simts un viena.
Tiks tÄs krÄsotas un sistas,
TÄ kÄ bÄlÄs ciema vistas!
Ap Meteni slaidi laižu,
Lai liniÅi gari aug;
Ap Lieldienu Ŕūpojos,
Lai telītes barojas.
LieldienÄs lai saule silda,
Olas JÅ«su punÄus pilda.
Kad no ŔūpolÄm bÅ«s miers,
KÄrosies jau JÄÅu siers.
Mīksts un apaļŔ Ŕis tik smaida.
PÅ«polÄ«tis svÄtkus gaida.
KadiÄ·Ä«tis blakus smej,
Saule pÄri starus lej.
Lieldienas ir jauki svÄtki,
ApkÄrt rikÅ”o zaÄ·u bari.
Visi mÄjinieki strÄdÄ
Un par raibÄm olÄm gÄdÄ.
Gailis savas vistas dresÄ:
Paskaties, kas rakstÄ«ts presÄ,
Vistu olas ļaudis smÄdÄ,
ModÄ olas Å”okolÄdÄ.
Lieldiena, mÄmulÄ«t,
Kur kÄrsim ŔūpulÄ«t`?
ā Kar priedei, kar eglei,
Kar mazai bÄrziÅai.
LieldienÄs JÄzus kad ceļas,
Sadzirdot Dieva balsi,
Man, pat Lieldienu olas,
NetraucÄ dejot valsi!
Lai Lieldienu rÄ«tiÅÅ”
Tev oliÅÄ pÄrvÄrÅ”Äs,
Un mazi zaÄ·Äni
Ap tevi ÄlÄjÄs.
GlabÄsim Lieldienu saulÄ«ti sirdÄ«s,
GlabÄsim Lieldienu prieku arvien,
Lai pazÅ«d tumsa, kas dvÄselÄs tirdÄ«.
Lieldienu saule lai atspīd arvien!
Zaķis zilus dūmus pūta,
Sveicienus no manis sūta,
Otrs tikai acis bola,
Esot nospertas tam olas!
ZaÄ·is vakar piedzÄrÄs,
VairÄk neko neatcerÄs,
Kam tÄs olas krÄsoja,
PaslÄpa un dÄvÄja.
Es neieŔu ne ar vienu
Å Å«polÄs Ŕūpoties;
IeÅ”` ar savu bÄleliÅu,
Tas manā viegli paŔūpos.
ZaÄ·is tup un acis bola,
ViÅam nenÄk laukÄ ola:
ApzvÄru pie savu ausu,
Neielaisties vairs ar strausu!
Olas, olas, oliÅas
Raibas tÄs kÄ podziÅas.
Beidzot Lieldienas ir klÄt,
ZaÄ·is olas dalÄ«t sÄk.
No vizbulÄ«tÄm, pÅ«poliem un zÄlÄm,
No bÄrzu pumpuriem Å”is laiks ir austs,
Ko Lieldienas ir atnesuÅ”as plaukstÄs,
MÅ«s aicinot gan priecÄties, gan mÄ«lÄt,
Un paŔiem mīlestību paust.
LieldienÄs Ŕūpoties,
LieldienÄs priecÄties
Par pirmiem ziediÅiem
Par raibÄm oliÅÄm.
Eit` projÄm, LieldieniÅas,
Ar baltÄm oliÅÄm,
Es gaidīŔu Jurģa dienu
Ar zaļo rudzzÄlÄ«ti.
Var vista olai lepoties:
Nu uzzinÄju cepoties,
Ko nezinÄju dÄdama ā
Es arÄ« esmu Ädama!
SvÄtkos olas katrÄ stÅ«rÄ«-gultÄ,
DÄrzÄ, putnu bÅ«rÄ«.
Kas mums tÄs ir atnesis?
Tas jau mūsu garausis!
CÄlis saka Äiep, Äiep, Äiep,
Man Ŕī ola nepatīk.
Ož pÄc krÄsas, ož pÄc lakas
Un no vistas nav ne smakas!
PÄrvÄrÄ«ta ola zila
Laikam tapec ka ta sila
Bet kad olu nevÄra
Tad tÄ ir tik dzeltena.
TÄpÄc sÄli netaupiet
Olu ar to noberiet.
AtnÄca Lieldiena dziedÄdama,
Zelta zÄ«lÄ«tes bÄrstÄ«dama;
AizgÄja Lieldiena raudÄdama,
Zelta zīlītes lasīdama.
Pūpolīt, pūpolīt-
Pirmais pavasara vÄstnesÄ«t,
Tavs pelÄkais kažoks
Tik biezs un maigs.
TÄdÄļ tevi nebaida
Saltais ziemas laiks.
Bet, kad saule zemi
MÄ«lestÄ«bÄ sildÄ«t nÄk,
Tavs kažoks dzeltenÄ
KrÄsÄ krÄsoties sÄk.
Un pats kÄ saule
Savus starus izstaro,
Bites ar nektÄru pabaro.
Nu ā tava diena-
KatrÄ mÄjÄ tu godÄ celts,
Lai pÄri nedienÄm
Liesmotu saules zelts.
ZaÄ·im Å”odien botas kÄjÄs,
Iegriežas viÅÅ” visÄs mÄjÄs
Dala pūpolus un olas,
Lai ir galvÄ labas domas.
ZaÄ·is brÄ«nÄs-kÄ tad tÄ?
Atkal olas kabatÄ!
JÄkrÄso tÄs krÄsÄs maigÄs,
Lai var mÄ«lÄt zaÄ·es baigÄs.
Olas ir nu ohohoo!
Garausis Ä«sts Pikaso!
Tik apaļa kÄ oliÅa,
Lai ir Tev Ŕī pat dieniÅa,
Lai ir Tev dienai spicais gals
Un vakarÄ, lai nezÅ«d balss.
TrÄ«s gadiÅi pieminÄju,
Kur Lieldienu Ŕūpojos:
Ne tur auga zaļa zÄle,
Ne sarkans ÄboliÅÅ”.
Paveries debesÄ«s, ieklausies vÄjÄ,
JÅ«ti kÄ mostas puÄ·e un strauts.
Lieldienu rÄ«tÄ dzÄ«vibas dziesmu
Mūža garumÄ sadzirdÄt ļauts.
GlabÄsim Lieldienu saulÄ«ti sirdÄ«s,
GlabÄsim Lieldienu prieku arvien,
Lai pazÅ«d tumsa, kas dvÄseles tirdÄ«.
Lieldienu saule atspīd arvien.
DoÅ”u olu bÄliÅam
Par Ŕūpoļu kÄrumiÅu;
Man vistiÅas dÄtin dÄja,
KladzinÄt kladzinÄja.
Lieldienas rÄ«tiÅÄ,
Agri gÄju Ŕūpoties,
Lai redzÄju koku galos
Zelta sauli mirgojam.
ZaÄ·Ä«tis uz svÄtkiem jaukiem,
Olas dÄj pa visiem plauktiem.
Vistas auro: Konkurents!
Visai bīstams elements!
Ko tas greizacis ir Ädis?
Raibas olas kakÄ blÄdis!
Nepadodies, tautu dÄls,
VÄ«ru svÄtkus svinÄdams,
Sit citiem olas puŔu,
Lai plÄ«st Äaulas brakŔķÄdamas!
Baltas pÅ«kas zemi klÄj,
ZaÄ·is mums ar asti mÄj.
Liela diena nu ir klÄt,
JÄiet olas ripinÄt!
Lieldiena vaicÄja,
Kur kÄrsim Ŕūpoles:
Uz augsta kalna,
Lielceļa malÄ
LieldienÄs, kad saule lÄca,
ZvÄri modÄs, gailis rÄca.
Visi stÄv un stulbi bolÄs,
ZaÄ·is tetovÄ sev olas!
Silta, silta saulīte
Istabas galÄ;
Zaļa, zaļa zÄlÄ«te
Lieldienas rÄ«tÄ.
Liela diena nu ir klÄt,
Varam olas ripinÄt
Å Å«posimies augstu dikti,
Galvenais, lai nekļūst slikti.
Lieldiena vaicÄja,
Kur kÄrsim Ŕūpoles:
Uz augsta kalna,
Lielceļa malÄ.
Ai bagÄti lieldiensvÄtki,
Lieli olu gribÄtÄji:
trÄ«s dieniÅas, trÄ«s naksniÅas
Zaga olas vistiÅÄm.
NÄc nÄkdama, Liela diena,
Visi bÄrni tevis gaida,
Visi bÄrni tevis gaida,
Aiz vÄrtiem sasÄduÅ”i.
Gailis zaÄ·im virsÅ« lÄca,
MÄ«cÄ«ja un ausÄ« brÄca:
Å onakt Tu tÄs olas dÄsi,
Un pa ciÅiem, krÅ«miem slÄpsi,
Jo manas vistas spalvu met,
TÄs grib ilgÄk pagulÄt!
Olas krÄsojam mÄs labi,
GaldÄ liksim lielu krabi,
Å Å«poles jau pakÄrÄm,
LielÄs sienas apkÄrÄm.
Jau pÅ«poli mežu ielokÄ zied,
Un vizbulÄ«tes ÄnÄ smaida.
Ik lapiÅa saulei dziesmiÅu dzied,
Ikvienam Lieldienu sveicienus sūta.
Lieldienas rÄ«tÄ
Sarkana saule;
MÄrÅ”iÅas villainei
Sarkanas bÄrkstis.
ZaÄ·is ausis gaisÄ slÄjis,
OlÄm pilnus krÅ«mus dÄjis,
Lepns lec gar lauka malu,
PriecÄjas par darbu savu!
ZaÄ·Ä«ts paklupis un kritis,
Vienu kÄju stipri sitis,
TomÄr laimÄ«gs ir nu tas ā
Olas dzīvas, tas ir fakts!
Nac nÄkdama LieldieniÅa,
Visi Tevi gaida jautri,
PaspÄlÄÅ”os es ar Tevi,
Manas jaukÄs LieldieniÅas!
ApsaÄvu baltas kÄjas,
SasukÄju gludu galvu:
Lielas dienas rÄ«tiÅÅ” bija,
Tad gribÄju smuka bÅ«t.
Lecot iekÅ”Ä upÄ straujÄ,
JÄtur olas cieÅ”i saujÄ.
UpÄ dzÄ«vo skaistas nÄras,
Kas uz olÄm makten kÄras!
Å orÄ«t rÄ«ta agrumÄ,
Vistas leca DaugavÄ,
Nevar pierast tÄs pie domas
Atkal raibas ir tÄs olas.
Auksti vÄji norimuÅ”i,
MÄkulÄ«Å”i izgaisuÅ”i.
Veras plaÅ”a debestiÅa,
AtnÄk gaiÅ”a LieldieniÅa.
Lielas dienas, Lielas dienas,
Cepiet rauÅ”us krÄsnÄ«nÄs;
Raudziet alu, vÄriet olas,
Lai es varu priecÄties!
Å ajÄ rÄ«tÄ gulÄt grÄks,
MeÅ¾Ä jÄmeklÄ ir spÄks.
PÅ«poliÅos spÄku rodi,
Noper tos, ko neatrodi.
Tad pÄc nedÄļas kÄ sauktas,
Olas krÄsainas ā bÅ«s jauktas!
Äd, vistiÅa, kvieÅ”u graudus,
DÄj oliÅas LieldienÄm:
Daudz bij manim bÄleliÅu,
Baltu olu ÄdÄjiÅu.
PÄri laukiem zaÄ·is cilpo,
TÄ, ka vÄjÅ” gar ausÄ«m svilpo.
NevaicÄsim kurp tas nesas,
Lai tik nenes olas vecas!
Liela diena, Liela diena,
Mazas manas villainītes;
Es apsedzu Lielu dienu
Ar mazÄm villainÄm.
ZaÄ·im Å”odien botas kÄjÄs,
Iegriežas viÅÅ” visÄs mÄjÄs.
Dala pūpolus un olas,
Lai ir galvÄ labas domas
Sniegi snigi, putinÄja,
ZaÄ·im olas kutinÄja.
Viena zila, otra raiba
Ilgi sniegÄ paliek svaiga,
Cieniet olas tÄ ka nÄkas,
Jo no tÄm tak dzÄ«ve sÄkÄs!
Lieldienas ir svÄtki jauki,
Olu krauti visi plaukti.
Vistu saimÄ sÄcies tracis,
KÄds ir viÅu olas zadzis.
Vistas dÄrzÄ acis bola,
Tai ir pazudusi ola.
Zaķis laimīgs, labu omu,
Lec ar lielu, pilnu somu!
Raibu meŔu, raibu aužu,
Lielas dienas gaidīdama;
Kad atnÄca Liela diena,
Raibu vilku mugurÄ.