Draudzības

Katrai skaņai,
katram brīdim,
katrai lietai,
katram vārdam,
un katram pieskārienam ir
sava vērtība, lai to
ieraudzītu – jāatver acis.

Ervins Boikovs

Dzer mīlu kā vīnu,
Par asarām smej,
Bet nepievil draugu,
Kurš uzticīgs Tev.

Ja tu redzi tumšā naktī
Divas mazas zvaigznītes,
Atceries, tās esam mēs –
Mīļās, labās draudzenes.

Tos brīžus, kad mums jautri gāja –
To, lūdzu, atceries!
Bet to, kad tevi sāpināju –
Tos piedod man un aizmirsti!

Koks atstāj celmu,
Akmens – vietu,
Bet draugs draugam – atmiņas.

Ir labi tad, ja kāds Tev saka:
“Draugs, neskumsti Tev blakus esmu es!”
Tad vieglāk ejama ir katra taka,
Un katra diena jaunu prieku nes.

Ir labi tad, ja kāds tev klusi saka –
Draugs, neskumsti, tev blakus esmu es.
Tad vieglāk ejama ir katra taka
Un katra diena jaunu prieku nes!

Uz mūsu draudzības takas
Neļausim nezālēm augt.
Laime un prieks lai staro,
Lai sirsnība plaukst.

Par draugu var saukt:
Tikai to cilvēku,
Kuram Tu vari uzticēt
Savu dzīvi, savu sirdi
Un sevi pašu.

Cik svarīgs, Draugs,
Tu manā dzīvē esi!
Vai Tu maz zini to?
Bez Taviem smiekliem
Nobāl manējie;
Bez Taviem darbiem
Pazūd manējie;
Bez mūsu sarunām
Man vakars atnāk pārāk kluss
Un daudz lēnāk dienas iet!
Katru dienu gaidu brīdi,
Kad nejauši sastapšu Tevi..

Ziemas vakars tērpjas siltā miegā,
Debess telpā reta zvaigzne dziest,
Es pie tevis steidzos sapņu zirgā
Pasacīt par draudzību paldies!

Tik draudzība dzivē
Tas skaistākais vārds.
To nespēj lauzt vētras,
Ne pasaules lāsts.

Dzīve nav dzeja.
Nedz puķu leja,
Dzīve ir kaujas lauks.
To ievēro draugs!