Rupjie

Daba jauka, daba skaista,
Katrā kokā dzenis kaļ.
Iznāk sūds no dirsas laukā
Un vairs nelien atpakaļ.

Viktors

Kamēr opis iet uz mežu,
Tikmēr ome bļodā mazgā pežu.

Mežā pežā ugunsgrēks
Septiņ pipmju karaspēks
Meitas bļauj nu ir gals
Pimpis stāv kā lielgabals.

Divas peles kara jāja
Nopirdās un bojā gāja!

Lieldienas ir vienmēr jauki.
Žēl ka pēc svētkiem ir jāmazgā trauki.
Pēc tam galva sāp un griežas.
Sūds pa dirsu ārā spiežas.

Kaķīts mans, kakjiits mans
Melns bez baltaam kjepinjaam
Acu nav, ausu nav
Vairs nekad vinjsh neteiks ‘njau’
Astes nav, pulsa nav
Vinjsh ir saacis smirdeet jau!