Ziemassvētku tautasdziesmas

Kas pie Rīgas dumpējās
Apakš ledus Daugavā?
Ziemassvētki dumpējās,
Šurp nākdami Kurzemē.
Eita, bērniņi, sagaidāt
Ar basām kājņām.

Zīmassvātki atīdami,
Kaladō, kaladō,
Vosejōm kōinēm.
Eite, bārni, sanemit
Zīmassvāktku vokorāi.

Nu atnāca Ziemassvētki
Basajām kājiņām.
Aunit, bērni, pastaliņas,
Sajemit Ziemassvētkus.

Eita, bērni, skatīties,
Kas pa namu ūbināj’.
Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītām kamanām.

Kas tur rībina
Uz istabiņu?
Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītām kamanām.
Tekat, [bērni], saņemiet
Basajām kājiņām.

Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītām kamanām.
Eit’ laukā, saimenieki,
Saņemiet Ziemassvētkus.

Sen gaidīju, nu atnāca
Tie bagāti Ziemassvētki;
Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītām kamanām.

Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītām kamanām,
Koši sirmi kumelīni,
Pazeltīti iemauktīni.
Nu tik, bērni, sētienā
Basajām kājīnām!
Trīs reiz namu apskrejata
Mīkstajā sniedzīnā,
Sajēmuši Ziemassvētkus,
Savedata namīnā.

Zīmassvātki jatīdami,
Kaladō, kaladō,
Prosa cymdy, prosa zeču;
Moza cymdu jadētoja,
Zaļas auzas teirumā.

Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītām kamanām.
Tekat, bērni, lejiņā,
Velkat svētkus kalniņā.

Ai bagāti Ziemassvētki,
Lejiņā nogājuši!
Tekam, veci, tekam, jauni,
Velkam svētkus kalniņā.

Ziemassvētki naudu skaita
Ledus kalna galiņā;
Tekat, bērni, kalniņā,
Vedat viņus lejiņā.

Ziemassvētki naudu skaita
Ledus kalna galiņā;
Es gribēju klāti tikt
Ar nekaltu kumeliņu.