Ziemassvētku tautasdziesmas, Ziemassvētku dziesmas.
Kas pie Rīgas dumpējās
Apakš ledus Daugavā?
Ziemassvētki dumpējās,
Šurp nākdami Kurzemē.
Eita, bērniņi, sagaidāt
Ar basām kājņām.
Zīmassvātki atīdami,
Kaladō, kaladō,
Vosejōm kōinēm.
Eite, bārni, sanemit
Zīmassvāktku vokorāi.
Nu atnāca Ziemassvētki
Basajām kājiņām.
Aunit, bērni, pastaliņas,
Sajemit Ziemassvētkus.
Eita, bērni, skatīties,
Kas pa namu ūbināj’.
Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītām kamanām.
Kas tur rībina
Uz istabiņu?
Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītām kamanām.
Tekat, [bērni], saņemiet
Basajām kājiņām.
Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītām kamanām.
Eit’ laukā, saimenieki,
Saņemiet Ziemassvētkus.
Sen gaidīju, nu atnāca
Tie bagāti Ziemassvētki;
Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītām kamanām.
Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītām kamanām,
Koši sirmi kumelīni,
Pazeltīti iemauktīni.
Nu tik, bērni, sētienā
Basajām kājīnām!
Trīs reiz namu apskrejata
Mīkstajā sniedzīnā,
Sajēmuši Ziemassvētkus,
Savedata namīnā.
Zīmassvātki jatīdami,
Kaladō, kaladō,
Prosa cymdy, prosa zeču;
Moza cymdu jadētoja,
Zaļas auzas teirumā.
Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītām kamanām.
Tekat, bērni, lejiņā,
Velkat svētkus kalniņā.
Ai bagāti Ziemassvētki,
Lejiņā nogājuši!
Tekam, veci, tekam, jauni,
Velkam svētkus kalniņā.
Ziemassvētki naudu skaita
Ledus kalna galiņā;
Tekat, bērni, kalniņā,
Vedat viņus lejiņā.
Ziemassvētki naudu skaita
Ledus kalna galiņā;
Es gribēju klāti tikt
Ar nekaltu kumeliņu.
Ziemassvētki atbrauca
Pa rudzu lauku,
Zālīti mīdami,
Asniņus celdami.
Kam tie tādi melni zirgi
Pie manām rijdurvīm?
Ziemassvētku kumeliņi
Veda rudzus klētiņā.
Ziemassvētku kumeliņi
Sudrabiņa pakaviem;
No kalniņa pret kalniņu
Skrēja, ledu laupīdami.
Sen dzirdēju, nu redzēju
Ziemassvētku kumeliņu:
Līdz zemei krēpes vilka,
Ledainām kājiņām.
Kas tur rībina
Uz istabiņu?
Ziemassvētki dancina
Savu kumeliņu.
Kas rībināja
Uz istabiņu?
Ziemassvētki dīdīja
Savus kumelinus
Laukāma pierēma,
Basāma kājām.
Neba vieni Ziemsvētki,
Dujsimti sulaiņi,
Dujsimti sulaiņi,
Bruņoti vīri,
Trīs simti sīkaju
Kanninu līdzi.
Ziemsvētki dancina
Sav’ kumeliņu:
Garām krētēm,
Dreijāti zābaki.
Nāc, māsiņ, ciemoties
Ziemassvētku vakarā:
Būs pupiņas, būs zirnīši,
Būs cūciņas šņukurīts.
Visu gadu naudu krāju,
Ziemassvētkus gaidīdama;
Nu atnāca Ziemassvētki,
Nu naudiņa jātērē.
Satumst debesis – vējaina egle…
Viļņojas klusa Ziemassvētku nakts,
Sirdī iesmeldzas priecīgi zvani:
“Klusa nakts… svēta nakts…”
Simtiem cepu kukulīšu,
Ziemassvētku gaidīdama;
Simtiņš nāca danču bērnu
Ziemassvētku vakarā.
Pūti, pūti, ziemelīti,
Ziemassvētku vakarā:
Pūti laukā tīrus rudzus,
Mežā smilgas, lācenītes.
Kas tur kliedza, kas tur sauca
Aiz Daugavas siliņā?
Zaķīts ledus tauri pūta,
Ziemassvētkus vēstīdams.
Eit projām, Ziemassvētki,
Ar visām karašām,
Es gaidīšu Lieldieniņas
Ar zaļo rudzzālīti.
Skali grab, skali grab,
Kas tos skalus grabināja?
Ziemassvētki grabināja,
Speķa raušus gaidīdami.
Ziemassvētki, Ziemassvētki,
Ko jūs labu atnesāt?
Cūkas ausi, kūķu katlu,
Cūkas desu ritulīti.
Nāca veci, nāca jauni
Ziemassvētku vakarā:
Jaunie nāca padejot,
Vecie nāca desas ēst.