Jāņu, Līgo pantiņi, tautasdziesmas, apsveikumi, dzejoļi.
Jānīts savu Līgu nesa
Līdz kalna galiņam;
Jo tai grozā siers un desa,
Un pa kādam aliņam.
Jāņa tēvs ar Jāņa māti,
Abi lieli amatnieki,
Viens bij ķērnes laizītājs,
Otra siera meklētāja.
Visu gadu Jānīts jāja,
“Mynthon” bija vienmēr klāt.
Tagad šim tik svaiga elpa-
Dāmas nelaiž citur jāt.
Smaržos zāle, glāstīs vējš,
Dabu pāršalks lietus spējš.
Vienreiz gadā varam mēs
Ziedu meklēt papardēs!!!
Ai, Jānīša vakariņi,
Ozoliņa tērētāji,
Grib dārziņi, tīrumiņi,
Grib meitiņu vainadziņi.
Pār gadskārtu Jānīts nāca,
Raudzīt, vai tiek ēsts un dzerts.
Šašliks sacepts, brendijs ieliets-
Tad var arī uzdejot.
Ziņģei alu, dūšai šņabi,
Grīdā iemin pedāli,
Šmigā gonkot baigi labi,
Kapa krusts par medāli…
Visas naktis – skaistas naktis,
Jāņu nakts – vēl jo skaista:
Tad satiku savu puisi,
Kam atdevu vainadziņu.
Līgodama vien atnāca
Tā līksmā Jāņu diena:
Pār siliem, pār mežiem
Ienāk manā sētiņā.
Jāņi klāt, Jāņi klāt,
Vārda diena nu ir klāt.
Alus mucas, Jāņu siers,
vēl tik atliek lielais prieks.
Jāņu nakti muca dega,
Augsta kalna galiņā,
Jāņu bērni sanākuši,
Jāņu nakti priecāties.
Līgo, Līgo Līga,
Līgo, Līgo Jāni,
Laiks cienāties ar alu un sieru,
Kopā riņķa dancī laist!
Tās vien bija Jāņu zāles,
Ko plūc Jāņu vakarā;
Plūks rīta, saulītē,
Nebūs vairs Jāņu zāles.
Lai saulgriežu naktī
Līgotājus silda
Jāņuguns liesmas
Un sirdī ikkatrā
Skan gaismas dziesmas!
Ja būs laba Jāņa māte,
Ar ziediemi kaisīsim,
Ja būs slikta, ja būs barga,
Ar dadžiem badīsim.
Jānīts savu Līgu sēja
Pie akmeņa sētiņā.
Pats Jānītis tautās ies,
Papardes ziedu lūkoties.
Jānīts brauca katru gadu,
Atved ziedu vezumiņu:
Še saujiņa, tur saujiņa,
Lai zied visa pasaulīte.
Ja tu dzersi vienu šņabi,
Tev jau būs pavisam labi.
Ja tu otru virsū rausi,
Runāsi pavisam gausi.
Bet ja trešo tu vēl ņemsi,
Tici man, tu smagi vemsi.
Kas mirdzēja, kas spīdēja,
Augsta kalna galiņā,
Jānīts kala kumeliņu,
Ar sidraba pakaviem.
Alu, alu, sieru, sieru,
Jāņa māte nelecies!
Kad mēs beidzot būsim divi,
Tad tu baigi norausies!
Sarijušies riepu dūmus,
līgotāji meklē krūmus,
rītam austot Jānis klusi,
streipuļoja uz māju pusi!!!
Prieku, līksmi līgo svētkos –
Arī veiksmi papardgrēkos,
Tad vēl šašliks, uguns liesmas,
Draugu pulka līksmas dziesmas.
Tur man tika Jāņos ieti,
Kur priecīga Jāņa māte,
Kur priecīga Jāņa māte,
Tur priecīga dzīvošana.
Lieldienu vaicāju,
Kur kārsim šūpoles?
– Augstajā kalnā,
Lielceļa malā.
Līksmi, prieku Līgo svētkos.
Arī veiksmi Papardgrēkos!
Siers, alus, uguns liesmas,
Draugu pulkā jautras dziesmas!
Lai līst vissiltākais lietus,
Visdzidrāko rasu dod rīts,
Un kaut ko no saulgriežu brīnuma,
Lai katrs paņem sev līdz.
Pinat, meitas, vainadziņus,
Jāņu dienas vakarāi,
Kam būs greznis vainadziņis,
Tā Jānīša līgaviņa.
Ja zinātu kā tevi mīlu es
Tad sēdētu uz papardes
Un skūpstītos pa īstam
Kaut arī abi līstam
Un pēkšņi zibens papardītē sper
Un arī tava sirds jau mīlestību tver
Kaut arī nemīli tu mani
Skan lielie baznīciņas zvani
Pēc gadiem pieciem kopā mēs
Lūk atkal sēžam papardēs
Jau piecus gadus laulāti
Un skaudēju mēs vajāti
Gints Gorbacevics
Jānīts nāca pār kalniņu
Zelta kanna rociņā,
Es palaidu savu suni,
Nu sēž Jānis kociņā!
Jāņi gada svētki
Domājams arī gada grēki.
Ja ir alus pudele rokā
Tad mašīna nebūs kokā.
Īsa, īsa Jāņu nakts,
Pār visāmi naksniņāmi,
Te satumsa, te uzausa,
Pie Jānīša uguntiņas.
Kaut es būtu tik bagāta.
Kā Jānītis šovakar:
Papardīte Jāņu nakti
Zelta miglu nomigloja.
Kamēr auga Jāņu zāle
Tikmēr Jānis Jāņus svin,
Kad ir Jāņi nosvinēti,
Tad zālīte novītusi.
Jauni puiši, jaunas meitas,
Jāņu nakti neguļati,
Kas gulēja Jāņu nakti,
Gulēs visu vasariņu.
Īsa, īsa Jāņu nakts,
Par visām naksniņām:
Vienā malā saule gāja,
Otrā saule uzlīgoja.
Jānīts nāca par gadskārtu,
Savus bērnus apraudzīti,
Vai tie ēda, vai tie dzēra,
Vai Jānīti daudzināja.
Kā tos Jāņus sagaidīja,
Tā tos Jāņus pavadīja,
Līgodami sagaidīja,
Līgodami pavadīja.
Jānīšami brālīšami,
Caur cepuri mati auga,
Kad atnāca Jāņa diena,
Vainadziņa nevajadzēja.
Nevienami tāda dzīve,
Kā tam mūsu Jānīšami,
Visapkārti bērzu birzes,
Vidū kupli ozoliņi.
Kas tur nāk pār laukiem, grāvjiem,
Kam tāds kažoks – balts un plats?
Tas ir Jāņu tēvs zem grādiem,
Nospriedis, ka Jaunais gads.
Ai, māmiņa, ai, māmiņa,
Tavs Jānīt’s nebēdnieks:
Vakar dzina blusai pēdas
Pār meitiņas vēdergalu.
Grezni, grezni Jānīts jāja,
Nopušķotu kumeliņu,
Grezni dzieda mūs māsiņa,
Rožu dārzu laistīdama.
Klusi, klusi Līga visu alu nodzērusi.
Desmit Jāņus nodevusi.
Jāņa sieru pārdevusi.
Desmit eiro ieguvusi.
Ņem spēku no jāņuzālēm,
Ko tās tev šovakar sniedz-
Tas paliks ar tevi tik ilgi,
Kaut sen būs novītis zieds.
Visiem vārti appušķoti,
Kaimiņiemi nepušķoti,
Kaimiņiemi laiski puiši,
Savus vārtus nepušķoja.
Sit Jāniti vara bungas,
Sakur vara uguntiņu.
Lai sanāk Jāņa bērniņi
Jāņa svētkus nosvinēt.
Ņem spēku no Jāņu gaismas,
Kas pakalnos gaiši spīd-
Tā paliks ar tevi tik ilgi,
Kaut sen būs atausis rīts.
Nākat šurpu, Jāņu bērni,
Nākat lieli, nākat mazi,
Lieliem došu alu dzerti,
Maziem siera gabaliņu.
Bērzu un ozolu polonēze,
Vīgriežu, pīpeņu deja,
Liesmu un pusnakats dziesma –
Tā ir Līgo nakts seja.
Ņem spēku no jāņu dziesmām,
Kas līgo visapkārt tev-
Tās paliks ar tevi tik ilgi,
Kaut vārdi būs zuduši sen.
Labvakaru, Jāņa māte,
Vai tu mūsu gaidījusi?
Mīkstu sieru sasējusi,
Saldu alu darījusi.
Vēl šodien tas ir jāatzīst-
Tev gudri senči bija,
Kas mazu, guļot šūpulī,
Par Jāni nokristīja.
Jo nu, kad Jāņu vakars klāt,
Tev klājas ļoti labi,
Liek galvā ozolvainagu,
Dod alu dzert un šņabi.
Sauc mīlīgi par Jānīti,
Gan aplīgo, gan cienā,
Cik labi, kas var latvieši
Sveikt Jāņus Jāņu dienā!
Jāņu, Līgo pantiņi, tautasdziesmas, apsveikumi, dzejoļi