Bērniņa piedzimšana, raudzības, apsveikums vecākiem bērna piedzimšanā
Vecmāmiņa mazdēlu auklēja,
Mazmeitiņu atskrejam gaidīja.
Dieviņš nodomu mainīja
Un atkal mazdēlu raidīja.
Tā kā saule ābeļziedam
Esiet savam bērnam klāt,
Lai no jūsu mīlestības
Viņš var mūžu darināt!
/K. Apškrūma/
Kā balta puķe bērns ir uzziedējis,
Lai kādreiz dzīvē spētu tālu iet.
No nedienām, no salta dzīves vēja –
Šo mazo dvēselīti sargājiet!
Bērniņš ir tik vēlīgs stādīņš,
Kas bez saules nevar augt.
Saule, mīlestība – abas ļauj tam atraisīties, plaukt.
Tēvs, māte-otra saule.
Lai tā ilgi nenoriet, un, lai mīlestības radīts, bērniņš gaismas ceļu iet.
(Paulīne Bārda)
Lai Jūsu mazā meitenīte
Ir kā saules purenīte.
Izaugs liela, tad būs viņa
Saules takas mijējiņa.
Lai tā Jūsu mazmeitiņa
Ir kā saules mirdzumiņš,
Izaugs liela, tad būs viņa
Saules takas minējiņa!
Lai tā Jūsu mazdēliņš
Ir kā saules mirdzumiņš,
Izaugs liels, tad būs viņš
Saules takas minējiņš!
Saule vēsti atsūtija,
Jauni radi brālīšos;
To vēl labi nezināju,
Vai brālītis, vai māsiņa.
Mazs cilvēks šodien iziet dzīvē, māt,
Un redzi – ļaudis skatās, ļaudis gaida,
Cik tīru spēsi viņu nosargāt,
Cik spēsi dot no sava mīļā smaida.
Mazs cilvēciņš iet šodien dzīvē, tēt,
Viņš nezin rūpju, nepazīst vēl naida.
Tev vajag viņā spēku iepotēt,
Lai dzīvē viņu nemētā kā skaidu.
/I.Ziedonis/
Čuči, guli, mazs bērniņš,
Šūpulīša dibenā;
Nedeldē linu virves,
Nemodini māmulīti.
Varavīksnes košās krāsas
Šodien katrā sirdī mīt,
Jo pie mums tu atnākusi
Esi, mazā, dvēselīt!
Atnākusi, iesējusi
Cerību, kam lielai augt,
Ka tu mūsu vidū spēsi,
Tā kā ozols plaukt,
Darot gaišas mūsu dienas,
Visu saviem smaidiem vīt,
Augot lielākam, bez ēnām,
Lai tavs ceļš ir, mazulīt!
Laime nav dvēseles trīsas,
bet mīļajiem
dāvātais laiks.
Laime– vien mirklis īss,
starp brīvajiem,
uzplaucis vaigs.
Laime ir saskaņā būt
ar dvēseli savu
un pasauli šo.
Laime ir mieru sev gūt,
caur nemieru savu
iemantot to.
Veltīgi laiks kā skopulis gadskārtas skaita,
Stiprāks par viņu
Ir zemē iesētais grauds.
Asnu zelmenī ievīta Tava gaita,
Mūžīgi jaunai
Tāpēc palikt būs ļauts!!!
Mazais pērļu gliemezīt,
Vai tu vari pasacīt,
Kāpēc balss, kas naktī skan,
Ir tik ļoti mīļa man.
Nez no kurienes uzradies tas-
Klēpī ievēlies kamolīts mazs.
Saulē sārti vaidziņi tvīkst,
Vai lielāku laimi maz vēlēties drīkst!
Tēt, Tu man iedevi spārnus,
Māt, Tu man iemācīji lidot,
Lai visaugstākos kalnos,
Es varētu aizspārnot…..
Lai tur meklētu sapņus
Kas debesis piepildīt māk,
Kas visus lietainos mākoņus
No manis prom aizgaiņā…
Sapņus meklējot, mani satika
Baltākā mīlestība,
Tā – kalna virsotne augstākā,
Un tikai man, tikai man lemta.
Un vēl vairāk sajūtu spārnus,
Tālu un ilgi es vēlos lidot,
Bet tikai ar savu mīlestību.
Bez tās es vairs nespēju dzīvot…
Paldies, tēt, ka devi man spārnus.
Paldies, māt, ka mācīji lidot….
Dziedi māmiņ “Aijā žūžu”,
Visu mūžu Tavs es būšu!
Lāča bērns, kam ogas lasīs,
Lāča bērns, kas medu prasīs!
Kar, māmiņa, šūpulīti,
Kar pie loga istabā:
Lai izauga rakstītāja,
Grāmatiņu lasītāja.
Lai Jūsu mazā meitenīte
Ir kā saules purenīte.
Izaugs liela, tad būs viņa
Saules takas mijējiņa.
9 mēneši nu jau aiz kalniem
maziņš un mīļš duss bēbītis plaukstās
paskries laiks kā vējš gar ausīm
un mazulītis staigāt sāks.
Mīļā mana māmuliņa
Mīļi mani audzināja:
Tīna linu palagos,
Liepā kāra šūpulīti.
Saulītei ir tāda vara,
Ka tā visu dzīvu dara –
Kokiem, ziediem palīdz plaukt,
Mazam bērnam lielam augt!
Mazs cilvēks šodien iziet dzīvē, māt,
Un redzi – ļaudis skatās, ļaudis gaida,
Cik tīru spēsi viņu nosargāt,
Cik spēsi dot no sava mīļā smaida.
Mazs cilvēciņš iet šodien dzīvē, tēt,
Viņš nezin rūpju, nepazīst vēl naida.
Tev vajag viņā spēku iepotēt,
Lai dzīvē viņu nemētā kā skaidu.
/I.Ziedonis/
Lai aug mazais puisēniņš
Tā kā stalts ozoliņš;
Paaugsies, tad būs viņš
Meitām siržu lauzējiņš.
Ai, bāliņi, Liela diena,
Kur kārsim šūpulīti?
Aiz upītes, kalniņā,
Div` sudraba ozolos.
Cik nevēlami bērni aug!
Vai arī mēs tā augam?
Vel nav ne gadiņš pagājis,
No ratiņiem kāpj laukā.
Vēl tīktos mazo brēkuli
Uz rokām paucināt,
Bet viņš jau pats grib kājām iet,
Viņš pats grib visu zināt.
Un it nekas nav atgriežams,
Viss rit un rit uz priekšu,
Māt, paskaties-tavs mazulis
Jau smeļ ar pilnu riekšu.
No smiekliem smeļ, no asarām,
No sūras dzīves dziras,
Jau sakarsis un aizelsies,
No dienas dienā iras…
Lai prieks un laime,
Ši dienā nozīmīgajā.
Lai bērniņš top mīlēts un gaidīts,
Šai dienā.
(L.Krūmiņa)
Man zīlīte pavēstīja-
Jauni radi piedzimuši.
Es būšieti apraudzīti-
Vai brālīši vai māsiņas.