Zaķīts aiziet čiku-čaku
Svilpodams pa meža taku!
Tas groziņā nes lielu prieku,
Izdalīdams to kā nieku!
Elīna Vennere
Zaķīts aiziet čiku-čaku
Svilpodams pa meža taku!
Tas groziņā nes lielu prieku,
Izdalīdams to kā nieku!
Elīna Vennere
Augstu šūpoties,
Tālu lūkoties,
Olu grozā ievelties
Un no sirds tās pieēsties
Vistas dārzā acis bola,
Kur pazudusi ola?
Zaķis maitā labo omu,
Lec ar lielu olu somu.
Sniegi sniga, putināja
Zaķiem, olas kutināja.
Gan bij zilas, gan bij raibas.
Sniegā vienmēr turas svaigas!
Kad pūpoli izsprāguši un
Kurmji alās sten aiz laimes,
Klāt Lieldienas!
Lai enerģijas pietiek visam gadam!
Kas to Lieldienu
Iešūpoja,
Tam auga liniņi,
Tam kaņepītes.
Zaķītis aiziet ciku – caku
Svilpodams pa meža taku!
Tas groziņā nes lielu prieku,
Izdalīdams to kā nieku.
Augstu, augstu šūpoties,
Tālu, tālu lūkoties,
Olu grozā ievelties,
Un no sirds priecāties!
Uztraukumā vistas klukst,
Sirsniņas tām strauji pukst,
Piedēta ir pilna kūts,
Gailim izriesusies krūts.
Priecīgas Lieldienas.
Zaķim šodien liela diena,
olas jāstiepj simts un viena.
Tiks tās krāsotas un sistas,
Tā kā bālēs ciema vistas!
Ap Meteni slaidi laižu,
Lai liniņi gari aug;
Ap Lieldienu šūpojos,
Lai telītes barojas.
Lieldienās lai saule silda,
Olas Jūsu punčus pilda.
Kad no šūpolēm būs miers,
Kārosies jau Jāņu siers.
Mīksts un apaļš šis tik smaida.
Pūpolītis svētkus gaida.
Kadiķītis blakus smej,
Saule pāri starus lej.