Zaķīts aiziet čiku-čaku
Svilpodams pa meža taku!
Tas groziņā nes lielu prieku,
Izdalīdams to kā nieku!
Elīna Vennere
Zaķīts aiziet čiku-čaku
Svilpodams pa meža taku!
Tas groziņā nes lielu prieku,
Izdalīdams to kā nieku!
Elīna Vennere
Liela diena nu ir klāt,
Varam olas ripināt
Šūposimies augstu dikti,
Galvenais, lai nekļūst slikti.
Lieldiena vaicāja,
Kur kārsim šūpoles:
Uz augsta kalna,
Lielceļa malā.
Ai bagāti lieldiensvētki,
Lieli olu gribētāji:
trīs dieniņas, trīs naksniņas
Zaga olas vistiņām.
Nāc nākdama, Liela diena,
Visi bērni tevis gaida,
Visi bērni tevis gaida,
Aiz vārtiem sasēduši.
Gailis zaķim virsū lēca,
Mīcīja un ausī brēca:
Šonakt Tu tās olas dēsi,
Un pa ciņiem, krūmiem slēpsi,
Jo manas vistas spalvu met,
Tās grib ilgāk pagulēt!
Olas krāsojam mēs labi,
Galdā liksim lielu krabi,
Šūpoles jau pakārām,
Lielās sienas apkārām.
Jau pūpoli mežu ielokā zied,
Un vizbulītes ēnā smaida.
Ik lapiņa saulei dziesmiņu dzied,
Ikvienam Lieldienu sveicienus sūta.
Lieldienas rītā
Sarkana saule;
Māršiņas villainei
Sarkanas bārkstis.
Zaķis ausis gaisā slējis,
Olām pilnus krūmus dējis,
Lepns lec gar lauka malu,
Priecājas par darbu savu!
Zaķīts paklupis un kritis,
Vienu kāju stipri sitis,
Tomēr laimīgs ir nu tas –
Olas dzīvas, tas ir fakts!
Nac nākdama Lieldieniņa,
Visi Tevi gaida jautri,
Paspēlēšos es ar Tevi,
Manas jaukās Lieldieniņas!
Apsaāvu baltas kājas,
Sasukāju gludu galvu:
Lielas dienas rītiņš bija,
Tad gribēju smuka būt.