Bēru, Līdzūtības, Apbedīšanas pantiņi, dzejoļi.

Tik pēkšņi mēs aizejam –
Tā, pēkšņi un pavisam,
Bez ceļa atpakaļ…

Lai tēva mīla paliek dziļi sirdī,
Par avotu, kur mūžam spēku smelt …

Mums palikuši Tavi vārdi,
Mums palikusi Tava sirds.
Un liekas, ka ikvienā zvaigznē
Vēl tavas acis pretī mirdz.

Tā aiziet mūsu mīļie,
Aiziet no ikdienas rūpēm
Mierā un klusumā prom.
Paliek vien dvēseles gaisma …

Klusiem soļiem māmuliņa
Mūžam durvis aizvērusi,
Ne vārdiņa nebildusi,
Skumjas sirdī atstājusi.

Tagad aukle – zeme cieta.
Šūpuļdziesmu dziedās nakts.
Bērniņ, Tavā dusas vietā
Mūsu saules mirdzums rakts.

Mīļotais cilvēks neaiziet,
tikai pārstāj līdzās būt.

No atmiņām paliek tik starojums maigs,
Tā kā liedagā saulrieta pēdas,
Turp, kur Tu aiziesi, apstāsies laiks,
Norims sāpes, rūpes un bēdas.