Draudzības

Kad vējš uz vakariem pūtīs
Un rožu pumpuri plauks
Pie Tevis daudz sveicienu sūtīs
Tavs bijušais jaunības draugs!

Iet dienas, steigsies gadi,
Kas zin, vai ceļi šķirsies mums,
Vienalga, kur mums saule dienas zeltīs,
Tik gaišs lai paliek tas, kas kopā pavadīts!

Ai, dvēsele brīnišķā tava,
Esi svētīts, ka man ir tāds draugs!
Es jūtu – no nicības skavas
Mums gars arvien brīvāks nu augs.

Lai zaļa tava jaunība
Kā rožu pumpurs vasarā
Lai pastāv mūsu draudzība
Kā akmens jūras dibenā.

Ej dzīvē ar smaidu,
Jo smaids uzvar naidu.
Smejies vai raudi,
Vienmēr būsim draugi!

Ir daudz pie debesīm zvaigžņu,
Un katra savādāk mirdz,
Ir daudz uz pasaules draugu,
Un katram savādāka sirds.

Smejies un smejies, nesēro draugs,
Ja dzīve tev sapņus plosa un jauc!
Smejies un smejies, kas bijis – lai zūd,
Jo skaistākie brīži pēc tam vēl būs!

Kā viļņi pazūd jūrā,
Tā draugi pasaulē,
No viļņiem paliek putas,
No draugiem atmiņas.

Dzer mīlu kā vīnu,
Par asarām smej,
Bet nepievil draugu,
Kurš uzticīgs Tev.

Ja tu redzi tumšā naktī
Divas mazas zvaigznītes,
Atceries, tās esam mēs –
Mīļās, labās draudzenes.

Tos brīžus, kad mums jautri gāja –
To, lūdzu, atceries!
Bet to, kad tevi sāpināju –
Tos piedod man un aizmirsti!

Koks atstāj celmu,
Akmens – vietu,
Bet draugs draugam – atmiņas.

Ir labi tad, ja kāds Tev saka:
“Draugs, neskumsti Tev blakus esmu es!”
Tad vieglāk ejama ir katra taka,
Un katra diena jaunu prieku nes.