Ziemassvētku Pantiņi

Ziemassvētku pantiņi, ziemassvētku pantiņš, ziemassvētku apsveikumi.

Kristus bērns lai pār mums staro,
Saldi, saldi skujas garo-
It kā sveiciens tas no dabas,
Lai mums sirdis tīras, labas!

Tāli zvani, klusas ilgas,
Rokā smaržīgs egļu zars.
Visur mīļiem soļiem staigā
Seno svētku teiku gars.

Tek rūķim siekala gar kāju
Un salatētis rokas priekā trin,
Kad Sniegbaltīte gandrīz kaila
Ap egli draiski svētkus svin.

Tas, kas pasaulei dzīvību devis,
Šinī naktī no mūžības cēls,
Zvaigžņu apmirdzēts, atnāk pie Tevis
Tevi mīlēt kā Cilvēka sirds.

Sanāksim kopā un iedegsim prieku,-
egles zaļajos zaros tā svecītes liek.
No tīrā un klusā Ziemassvētku sniega
baltākas domas un lūgšanas tiek.

Svētvakars. Aiz mežiem zvana.
Nakts tumsa drīz visu segs.
Tad eglīti nesīs tētis
Un māte svecīti degs.

Viss, kas skumdinājis, gaist,
Maigas jūsmas krūtīs kaist.
Sirdi glāsta mīļums liegs.
Dvēselē plaukst laime, prieks.

Mēness balts pa gaisu slīd
Zvaigznes zalgodamas spīd.
Ziemas svētku vakars jauks.
Sniegā tīti mežs un lauks.

Balts gaišums mirdz no svecītēm,
Dzied koris seno dziesmu svētu;
Un bērni nāk ar svecītēm,
Lai Ziemassvētkus nosvinētu.

Tumšu dienu gaišais brīdi,
Ziemassvētku vakars svēts,
Visām bēdām cauri spīdi,
Ilgi gaidīts, sen cerēts.

Tas nekas, ka daudz vēl snigs
Tas nekas, ka soļi sniegā stigs
Dzīvesprieka pietiks tam,
Kas tic saules stiprumam!

Lai katrā ģimenē un sētā,
Kur latvju mēle skan,
Ir galdā rudzu maize svētā,
Un maizei līdzi miers un prieks!

Šim vakaram – spožākās zvaigznes,
Šim vakaram – baltākais sniegs.
Bet gaišāks par svecītēm eglē
Lai sirdī nāk cerību prieks!

Gribas aizdegt sveces pretī Ziemassvētkiem,
Lai pār staru laipu viegli atnākt tiem,
Lai pār staru laipu baltas pārslas viz,
Nesot zemei tuvāk klusās debesis.

Sniegpārsliņa izkususi,
Inflācija atnākusi.
Treknie gadi arī cauri,
Atliek tikai kasīt pauri.

Ar gaišām domām Ziemassvētki nāk,
Lai tumsas kupenas mēs izbrist spētu,
Lai saprastu – vien mīlestība māk
Ar sauli sirdi piestarot un sētu.

Es gribu pacelt acis un klusi pateikties,
Par šo skaisto dienu, ko dāvājis man Dievs
Un solijumu siltu es gribu viņam dot.
Ar tīru skaidru sirdi šo dienu nodzīvot.

Uz egļu zariem lēni sasnieg sniegs,
Katrs kaut ko cer un kaut ko gaida.
Nāk Ziemassvētki, klusi atnāk prieks,
Sirds paliek gaišāka, un acis smaida.

Salavecīt, kur ir sniegs?
Kaut kur pazudis ir ziemasprieks.
Bet dāvanas nes tik un tā,
Ne mazumā, bet vairumā!

Dedziet gaišu uguntiņu
Ziemassvētku vakarā,
Lai dieniņas baltas nāca
Visa gada garumā!

Rīts ir agrs un vakars vēls
Plūcu zāles, tā ka dēls
Ziemassvētki nav vairs balti
Urugvajā nav vairs tauki.

Ziemassvētku zvaigzne
Lai pār visiem mirdz,
Miers lai ir virs zemes,
Miers iekš katras sirds!

Debesu liedagi sniegos,
Pārslas uz zemi krīt.
Ziemassvētki ir ceļā
Pasauli sasildīt.

Šis ir tas laiks, kad gaismas loki liecas
Ap sveču mirdzumu un sirdi dedz,
Vien mazliet pretī jāpasniedzas,
Lai labestību mūsu sirdīs redz…

Sudrabiņa lietus lija
Ziemassvētku vakarā:
Visi sīki žagariņi
Sudrabiņu risināja.

Salatētim draugu daudz,
Katrā mājā viņu sauc.
Salatētim virsū brauc
Un dāvanas no viņa šmauc.

Caur dārziem aizmigušiem,
Ko mīkstas pārsalas sedz,
Aiz logiem aizsnigušiem
Kāds gaišas sveces dedz.

Satumst debesis – vējaina egle…
Viļņojas klusa Ziemassvētku nakts,
Sirdī iesmeldzas priecīgi zvani:
“Klusa nakts… svēta nakts…”

Salatēti dod man tūti,
jo bez tūtas man ir grūti.
Ja tu tūti nedosi,
pats tu skaitīt dabūsi!

Noliksim bēdu zem egles zariem.
Aizdegsim sveces, lai mieru sirds rod.
Lūgsim no egles sev zaļo spēku,
Paņemsim spēku, ko svētvakars dod!

Mēnestiņšs kā podziņa,
Zvaigznītes kā odziņas,
Klusītēm pie lodziņa,
Ziemassvētki zogas.

Skujiņām smaržot,
Svecītēm degt.
Svētku priekam
Ikdienu segt!

Lai Ziemassvētki sirdi vij ar prieku,
Ar cerībām, ka rīt viss labāk būs!
Lai aiziet prom pa tīru, baltu sniegu,
Tās rūpes, kuras nomākušas mūs!

Mirdz zvaigznes pusnaktī vēlā,
Šalc eglēs puteņa vējš,
Un sīksīkiem soļiem pa taciņu šauru
Pie jums atnāk svētku prieks.

Istabā koša eglīte mirdz,
Zem eglītes salavecis ņirdz.
Viņš dāvanas ir aizmirsis
Un kaut ko stipru ierāvis!

Ar egļu čiekuriem brūniem
Un pārslām, kas virpuļos skrien,
Ar patiesu laimi un skanīgu prieku
Pie tevis mans Ziemsvētku vēlējums brien.

Apkārt balti sniega blāķi.
Iet pa mežu vīrs ar zāģi.
Vai viņš taisās egli gāzt?
Nē, bet vai tad slikts bij’ stāsts?

Mīļo salavecīti,
Iededz vienu svecīti,
Lai es redzu gaismiņā,
Kas ir tavā maisiņā…

Lācim nu ir baigie prieki-
Atnākušu Ziemassvētki,
Uzsnidzis ir baltais sniegs,
Un nemaz vairs nenāk miegs!

Ko mēs, bērni, ēdīsim
Ziemassvētku vakarā:
Pīrāgam, nabagam,
Abi gali sadeguši.

Kad Ziemassvētku rīts
Ir atnācis tik drīz,
Tad ātri visam sniegs nu krīt
Kailo zemi sasildīt.

Salavecim gara bārda
Neteikšu vairs ne vārda
Un par šito pantiņu
Dod man vienu mantiņu!

Ziemassvētku egle mirdz,
(Incim) atmaigusi sirds,
Stāv pie egles skujas glāsta
Rupjus vārdus dāsni bārsta!

Zvaniņš skan, zvaniņš skan
Pažarnieki brauc.
S*di nu būs tev un man,
Visi bomži sauc.
Priecīgus Ziemassvētkus un esat prātīgi ar uguni.

Lai ziemassvētkos prieki ceļas
Un kā sniega pikas veļas,
Lai laime visur valda
Kā piparkūka salda!

Ziemassvētki ir ceļā
Pasauli sasildīt
Ikviena cerības laimei,
Un sapņus piepildīt…

Nākat iekšā, Ziemassvētki,
Nu mēs jūs gaidīsim;
Nama māte durvis vēra,
Rokā gaiša uguntiņa.

Ziemassvētku naktī
Zeme un debess vizuļo,
Ziemassvētku naktī
Arī sirdis sarunājas.

Lai mirdzošs rūķis laimi nes,
Līdz malām pilnu maisu.
Un pazūd visas neveiksmes
Kā putekļi pa gaisu.

Sniegbaltīte rūķus meklē,
Rūķi egles galā sēž.
Piedzēruši sarkanvīnu,
Domā eglē iemest mīnu!

Christmas, christmas
Where you are?
Today is 25 December,
Christmas Christmas,
Here you are!

Ziemeļbriedis brauc pa gaisu
Ragavās ved dāvanmaisu
Salavecis pantus teic
Ziemassvētkos visus sveic.

Kūst svecīšu gaismā Ziemassvētku vakars,
Un Tā kā bērnībā noticam mēs,
Ka cerības visas, kas rodas sirdī,
Kā zelta ābele uzziedēt spēs.

Skali grab, skali grab,
Kas tos skalus grabināja?
Ziemassvētki grabināja,
Speķa raušus gaidīdami.

Ieliec egles zarā sveci,
Lai par mīlestību deg
Un kā klusa ziedēšana
Gaisma tavu sirdi sedz!

Ziemassvētku vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi –
Atver durvis, iekšā sauc,
Lai Tev panākumu daudz!

Sniegbaltīte rūķus meklē!
Laimi – saldu kā medu!
Mīlestību – kā tikko plūktu ābolu!
Prieku – dedzīgu kā pipari!
Pārticību – tik daudz kā dzērvenes purvā!
Draudzību – noturīgu kā citrona garša!
Mieru – baltu kā piens!

Un nevajag jau daudz!
Pavisam maz,
Pavisam nieku,
Lai mirdzošs mirklis nestu prieku.
Priecīgus svētkus!

Pie zaļas egles meža vidū
Balts glaužas Ziemassvētku sniegs.
Lai arī Jaunā gadā būtu
Mums labs un mirdzošs acīs prieks.

Cik rāmi, cik brīvi un lēnām
Pār pasauli pārslas laižas!
Un vietas vairs nepaliek ēnām,
Un takas un domas ir gaišas.

Ziemassvētki, Ziemassvētki,
Ko jūs labu atnesāt?
Cūkas ausi, kūķu katlu,
Cūkas desu ritulīti.

Laime nāk ar zvaigzni rokā
Tiem, kam laba, silta sirds,
Viņas maigā staru lokā
Dzīves ceļi gaiši mirdz.

Pēc piparkūku mīklas zemeslode smaržo
Un katrā mājā svētku galdauts klāts.
Ir egles zaros sveces jādedz,
Lai Ziemassvētku brīnums ceļu redz.

Salatēvs kā kazanova
Rāpjas augšā labā omā
Maiss par smagu – lejā krīt…
Piedod, mīļo sniegbaltīt.

Lai rūķis mazs, bet stipru garu,
Nes maisu pilnu, lielu svaru,
Būs visiem dāvanas, tik nezin kas,
Tās dabūt cer, vai liels, vai mazs.
Pie sliekšņa noliks, projām muks
Un atkal mežā pēdas juks.
Tad gadu atrast nevarēs,
Pēc gada atkal atrast spēs.
Gaišus, priecīgus Ziemassvētkus gan mazajiem, gan lielajiem!

Kalns ir sapūsts baltiem sniegiem,
Laiks ir īstiem ziemas priekiem.
Meža zvēri prieka smaida,
Centies, dāvanas jau gaida!

Tik balts un kluss… tie gaidot aiztur elpu…
Krīt zemei pāri mirdzošs zvaigžņu pakavs
Un, siltām rokām skaudams zemes telpu,
Nāk senais, mīļais Ziemassvētku vakars.

Nāca veci, nāca jauni
Ziemassvētku vakarā:
Jaunie nāca padejot,
Vecie nāca desas ēst.

Ziemassvētku vakars kad satumst aiz loga,
Zaigot sāk zvaigznes kā dimanta pogas,
Spīd zelta mēness, mirdz sudraba sniegs,
Ir bagāts ik viens, ja vien sirdī mīt prieks.

Kluss ka vieglas rokas mājiens
Svētvakars par zemi nāk,
Pāri visām dienas rūpēm
Neredzamu gaismu auz!

Šai Ziemassvētku naktī,
Kad ārā spoži zvaigznes spīd,
Tad nāc pie manas krūts
Un ļauj man Tevi sasildīt!

Velk ragaviņas bēris,
Un to viņš dara klusi,
Jo vecīts atkal dzēris,
Un brauc uz citu pusi.

Lai aiziet prom pa baltu sniegu,
Tās rūpes kuras nomāc mūs,
Lai ziemassvētki nāk ar prieku,
Ar cerību – viss labi būs!

Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītām kamanām;
Zirņi, pupas, rācenīši
Ziemassvētku kamanās.

Ritini, laimes kamolīti,
Ziemassvētku vakarā,
Satin sāpi, attin prieku
Visa gada garumā!

Caur debess gaismas pieskārienu
To brīnumu lai atrod gars,
No kura ne vien Ziemassvētkiem,
Bet gadam dārgakmeņu svars!

Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien.
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle.

Zvaigžņu lietus nolīst klusi,
Visa zeme mirdzēt sāk.
Griežas gads uz otru pusi
Ziemassvētki nāk!

Lai zaļās egles sīkstums cerībām
Un sirdīm miers, ko Ziemassvētki dod.
Bet vērtības priekš dienām nākamām
Mums pašiem sūrā darbā jāatrod.

Nāc, māsiņ, ciemoties
Ziemassvētku vakarā:
Būs pupiņas, būs zirnīši,
Būs cūciņas šņukurīts.

Ritini, laimes kamolīti,
Ziemassvētku vakarā,
Satin sāpi, attin prieku
Visa gada garumā!

Lai visi būtu priecīgi.
Kā Ziemassvētku rūķīši,
Lai katram staro gaismiņa.
Kas iepriecina sirsniņu.

Ir īpaša elpa šai naktij,
Kas prieku un cerības savij.
Un svētību no Ziemassvētku zvaigznes
Uz spārniem mazs eņģelis nes!

Kā laimes asaras baltas
Pasaulei pāri krīt sniegs.
Kūst dvēselē bēdas saltas,
Un sirdī ielīst prieks.

Ziemas un Saulgriežu kalnā
Saule un cilvēki kāpj –
Pārlūkot darbus, kas veikti,
Sagaidīt jaunos, kas nāk…

Ai, bagāti Ziemassvētki,
Lejiņā nogājuši!
Tekam, veci, tekam, jauni,
Velkam svētkus kalniņā.

Sniega māte pūkas mētā
Svētki ienāk katrā sētā
Galdā karsti pīrādziņi
Zirnīši un kāpostiņi.

Viens zelta stars no zvaigžņu spieta
Mums katram tieši sirdī krīt.
Jo tieši sirdī ir tā vieta
Kur Ziemassvētki mīt.

Ziemassvētkos viss ir skaists,
Viss ir krāsains, viss ir raibs
Visur smaida cilvēki,
Līksmi tie kā enģeļi.

Lai Ziemassvētku vakars
Atnāk kluss un mierīgs,
Bet Jaunā gadā saule
Zelta graudus katrā dienā sēj…

Klusums visapkārt un norimst pat vēji,
Vien zvaniņu skaņas tālumā skan,
Tur kamanas vieglas velk kumeļi bēri,
Un priecīgus Ziemsvētkus atsūta mums.

Gausi nāca, nu atnāca
Tie bagāti Ziemassvētki:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Nāk pār kalnu kūpēdami.

Zvani dūc, skan līksmi dziesmas,
Eglītēs mirdz sveču liesmas.
Visur gaida rūķu saimi,
Nes tie dāvanas un laimi!

Salavecim gara bārda,
Piedzēries tas egli spārda
Egle saka: Kas tad tas
Man tač zaros mantiņas
Vecis saka: Ei tu dirst
Man ir prieks, kad skujas birst!

Tik viegli baltas pārslas krīt,
Kas maigi zemi sedz.
Bet sirdī iespīd brīnumstars,
Ko skatiens nesaredz.
Un nav jau tā ka jāzina viss,
Lai paliek noslēpums!

Salatēvam četri vaigi
Divi cieti, divi maigi.
Diviem vaigiem sārtums iekšā,
Diviem vaigiem bikses priekša.

Kas tur kliedza, kas tur sauca
Aiz Daugavas siliņā?
Zaķīts ledus tauri pūta,
Ziemassvētkus vēstīdams.

Visu gadu naudu krāju,
Ziemassvētkus gaidīdama;
Nu atnāca Ziemassvētki,
Nu naudiņa jātērē.

Pa nakti kamēr balējies.
Pie tavas eglītes salatētis zogas.
Un kārtīgi, kārtīgi iekārtojies,
Noliek tev savas dāvanas.

Ar gaišām domām izej laukā,
Kad Ziemassvētki nama durvis vērs,
Varbūt no debess sudrabotā trauka,
Kāds saujām pāri laimes zvaigznes bērs.