Šurp, grāmatas, uz skolu,
Es būšu teicamnieks!
Tad māmiņai un tētiņam
Un Dzimtenei būs prieks!
Izlaiduma, skolas
Cik daudz gaismas uz ceļa
Cik daudz gaismas uz ceļa,
Pa kuru mums jāiet…
Iesim
Saņemt un starot
Un dot.
/O. Vācietis/
Draugs, paies skolas gadi
Draugs, paies skolas gadi
Un tālēs aizsauks mūs,
Bet senie skolas zvani
Vēl atmiņās mums būs.
No pirmā zvana, pirmā sola
No pirmā zvana, pirmā sola,
No klases, kas jau gaida mūs,
Vēl pirmie draugi, pirmā skolā
Uz visu mūžu prātā būs.
Ir labi vēl brīdi kopā būt
Ir labi vēl brīdi kopā būt,
Kad laukā maigs ziedonis mīt.
Pie grobiņas atmiņu zvaigznēm
Par skolu vēl pasapņot brīd.
Skolā, katram draugu daudz
Skolā, katram draugu daudz,
Katru savā vārdā sauc,
Skolotāji nav tai skaitā,
Viņi tikai gaisu maitā.
Tālāk jaunība un ceļš pret kalnu būs
Tālāk jaunība un ceļš pret kalnu būs,
Un ne vienmēr tur būs gluda iela.
Šodien Tu kā strauts, kas šalcot plūst
Izej straumē varenā un lielā
Tālāk – jaunība un ceļš pret kalnu būs!
Tālu, kad iesi nākotnes ceļos
Tālu, kad iesi nākotnes ceļos,
Sāpēs un priekos dvēsele ies,
Atmiņas klusas kā liepziedu šalkas
Šeit no skolas laikiem būs.
Mācies kamēr gudra(is) tiec
Mācies kamēr gudra(is) tiec
Visu labi vērā liec
Dzīve gudra, viltīga
Gudrība tur derīga!
Vēl mirkli esam kopā visi
Vēl mirkli esam kopā visi,
Saulaini un cerību pilni,
Vēl nezinām, ko pasaule mums nesīs,
Vēl nezinām, kas tajā sagaidīs…
Zem rudens zeltītiem zariem
Zem rudens zeltītiem zariem
Ceļš iesākās brīnumu gaidās,
Caur plaukstošiem pavasariem
Tas aizvijies gadu klaidā.
Bet liekas, ka kļavas vēl šūpo
Bērnības priekus un bēdas,-
Šķiet ceļa putekļiem kūpot,
Vēl redzēt var mazās pēdas.
Pēc mirkļa mirklis aizšalks klusi
Pēc mirkļa mirklis aizšalks klusi –
Drīz spēsi burtus kopā vīt,
Bet pašu pirmo lapaspusi
Vēl bieži nāksies pārlasīt.
Lai bij prieki, kam bij prieki
Lai bij prieki, kam bij prieki,
Skolēniemi, tiem bij prieki,
Sniedziņš sniga, putināja
Bērni uz skolu neaizgāja!